Pamatzināšanas par elektromotoriem

1. Ievads elektromotoros

Elektromotors ir ierīce, kas pārvērš elektrisko enerģiju mehāniskajā enerģijā. Tas izmanto barotu spoli (ti, statora tinumu), lai radītu rotējošu magnētisko lauku un iedarbotos uz rotoru (piemēram, vāveres būrī slēgtu alumīnija rāmi), veidojot magnetoelektrisku rotācijas griezes momentu.

Elektromotori ir sadalīti līdzstrāvas motoros un maiņstrāvas motoros atbilstoši dažādiem izmantotajiem enerģijas avotiem. Lielākā daļa elektroenerģijas sistēmas motoru ir maiņstrāvas motori, kas var būt sinhronie motori vai asinhronie motori (motora statora magnētiskā lauka ātrums neuztur sinhrono ātrumu ar rotora rotācijas ātrumu).

Elektromotors galvenokārt sastāv no statora un rotora, un spēka virziens, kas iedarbojas uz sprieguma vadu magnētiskajā laukā, ir saistīts ar strāvas virzienu un magnētiskās indukcijas līnijas virzienu (magnētiskā lauka virzienu). Elektromotora darbības princips ir magnētiskā lauka ietekme uz spēku, kas iedarbojas uz strāvu, izraisot motora griešanos.

2. Elektromotoru sadalīšana

① Klasifikācija pēc darba barošanas avota

Atbilstoši dažādiem elektromotoru darba jaudas avotiem tos var iedalīt līdzstrāvas motoros un maiņstrāvas motoros. Maiņstrāvas motorus iedala arī vienfāzes motoros un trīsfāžu motoros.

② Klasifikācija pēc struktūras un darbības principa

Elektromotorus var iedalīt līdzstrāvas motoros, asinhronajos motoros un sinhronajos motoros pēc to uzbūves un darbības principa. Sinhronos motorus var iedalīt arī pastāvīgo magnētu sinhronajos motoros, pretestības sinhronajos motoros un histerēzes sinhronajos motoros. Asinhronos motorus var iedalīt asinhronos motoros un maiņstrāvas kolektora motoros. Asinhronie motori tiek iedalīti trīsfāzu asinhronajos motoros un ēnotajos polu asinhronajos motoros. Maiņstrāvas kolektoru motorus iedala arī vienfāzes sērijas ierosinātajos motoros, maiņstrāvas līdzstrāvas divējāda lietojuma motoros un atgrūdošajos motoros.

③ Klasificēts pēc palaišanas un darbības režīma

Elektromotorus var iedalīt kondensatora palaišanas vienfāzes asinhronajos motoros, kondensatora darbināmos vienfāzes asinhronajos motoros, kondensatora palaišanas vienfāzes asinhronajos motoros un dalītās fāzes vienfāzes asinhronajos motoros atbilstoši to palaišanas un darbības režīmiem.

④ Klasifikācija pēc mērķa

Elektromotorus pēc to mērķa var iedalīt piedziņas motoros un vadības motoros.

Braukšanai paredzētie elektromotori tālāk tiek iedalīti elektriskajos instrumentos (tostarp urbšanas, pulēšanas, pulēšanas, rievošanas, griešanas un izplešanās instrumentos), sadzīves tehnikas elektromotoros (ieskaitot veļas mazgājamās mašīnas, elektriskos ventilatorus, ledusskapjus, gaisa kondicionierus, ierakstītājus, videomagnetofonus, DVD atskaņotāji, putekļu sūcēji, kameras, elektriskie pūtēji, elektriskie skuvekļi u.c.) un citas vispārīgas mazas mehāniskās iekārtas (tostarp dažādi mazie darbgaldi, mazās tehnikas, medicīnas iekārtas, elektroniskie instrumenti u.c.).

Vadības motori tiek sadalīti pakāpju motoros un servomotoros.
⑤ Klasifikācija pēc rotora struktūras

Saskaņā ar rotora uzbūvi elektromotorus var iedalīt sprostu asinhronajos motoros (agrāk zināmos kā vāveres būra asinhronie motori) un brūces rotora asinhronajos motoros (agrāk pazīstamos kā asinhronie motori).

⑥ Klasificēts pēc darbības ātruma

Elektromotorus pēc darbības ātruma var iedalīt ātrgaitas motoros, zema ātruma motoros, nemainīga ātruma motoros un mainīga ātruma motoros.

⑦ Klasifikācija pēc aizsardzības formas

a. Atvērts veids (piemēram, IP11, IP22).

Izņemot nepieciešamo atbalsta konstrukciju, motoram nav īpašas aizsardzības rotējošām un zemsprieguma daļām.

b. Slēgts tips (piemēram, IP44, IP54).

Motora korpusā esošajām rotējošām un spriegumaktīvajām daļām nepieciešama nepieciešamā mehāniskā aizsardzība, lai novērstu nejaušu saskari, taču tas būtiski netraucē ventilāciju. Aizsargmotori ir sadalīti šādos veidos pēc to dažādajām ventilācijas un aizsargkonstrukcijām.

ⓐ Tīkla pārsega veids.

Motora ventilācijas atveres ir pārklātas ar perforētiem segumiem, lai novērstu motora rotējošo un strāvu esošo daļu saskarsmi ar ārējiem priekšmetiem.

ⓑ Izturīgs pret pilieniem.

Motora ventilācijas atveres struktūra var novērst vertikāli krītošu šķidrumu vai cietvielu tiešu iekļūšanu motora iekšpusē.

ⓒ Drošs pret šļakatām.

Motora ventilācijas atveres struktūra var novērst šķidrumu vai cietu vielu iekļūšanu motora iekšpusē jebkurā virzienā 100 ° vertikālā leņķa diapazonā.

ⓓ Slēgts.

Motora korpusa struktūra var novērst brīvu gaisa apmaiņu korpusa iekšpusē un ārpusē, taču tai nav nepieciešama pilnīga blīvēšana.

ⓔ Ūdensizturīgs.
Motora korpusa struktūra var novērst ūdens ar noteiktu spiedienu iekļūšanu motora iekšpusē.

ⓕ Ūdensnecaurlaidīgs.

Kad motors ir iegremdēts ūdenī, motora korpusa struktūra var novērst ūdens iekļūšanu motora iekšpusē.

ⓖ Niršanas stils.

Elektromotors var ilgstoši darboties ūdenī zem nominālā ūdens spiediena.

ⓗ Sprādziendrošas.

Motora korpusa struktūra ir pietiekama, lai novērstu gāzes sprādziena motora iekšpusē pārnešanu uz motora ārpusi, izraisot degošas gāzes eksploziju ārpus motora. Oficiālais konts “Mašīnbūves literatūra”, inženieru degvielas uzpildes stacija!

⑧ Klasificēti pēc ventilācijas un dzesēšanas metodēm

a. Pašatdzesēšana.

Elektromotori dzesēšanai paļaujas tikai uz virsmas starojumu un dabisko gaisa plūsmu.

b. Paš dzesēšanas ventilators.

Elektromotoru darbina ventilators, kas piegādā dzesēšanas gaisu, lai atdzesētu motora virsmu vai iekšpusi.

c. Viņš ventilators atdzisis.

Ventilators, kas piegādā dzesēšanas gaisu, netiek darbināts ar pašu elektromotoru, bet tiek darbināts neatkarīgi.

d. Cauruļvada ventilācijas veids.

Dzesēšanas gaiss netiek tieši ievadīts vai izvadīts no motora ārpuses vai no motora iekšpuses, bet tiek ievadīts vai izvadīts no motora pa cauruļvadiem. Ventilatori cauruļvadu ventilācijai var būt pašizdzesēti ar ventilatoru vai ar citu ventilatoru.

e. Šķidruma dzesēšana.

Elektromotori tiek atdzesēti ar šķidrumu.

f. Slēgtas ķēdes gāzes dzesēšana.

Vidēja cirkulācija motora dzesēšanai ir slēgtā ķēdē, kas ietver motoru un dzesētāju. Dzesēšanas vide absorbē siltumu, ejot cauri motoram, un atbrīvo siltumu, ejot cauri dzesētājam.
g. Virsmas dzesēšana un iekšējā dzesēšana.

Dzesēšanas vidi, kas neiziet cauri motora vadītāja iekšpusei, sauc par virsmas dzesēšanu, savukārt dzesēšanas vidi, kas iet caur motora vadītāja iekšpusi, sauc par iekšējo dzesēšanu.

⑨ Klasifikācija pēc uzstādīšanas struktūras formas

Elektromotoru uzstādīšanas formu parasti attēlo ar kodiem.

Kods tiek apzīmēts ar saīsinājumu IM, kas apzīmē starptautisko uzstādīšanu,

Pirmais burts IM apzīmē instalācijas veida kodu, B apzīmē horizontālu uzstādīšanu un V apzīmē vertikālu uzstādīšanu;

Otrais cipars apzīmē funkcijas kodu, kas apzīmēts ar arābu cipariem.

⑩ Klasifikācija pēc izolācijas līmeņa

A līmenis, E līmenis, B līmenis, F līmenis, H līmenis, C līmenis. Motoru izolācijas līmeņa klasifikācija ir parādīta tabulā zemāk.

⑪ Klasificēts pēc nominālā darba laika

Nepārtraukta, periodiska un īslaicīga darba sistēma.

Nepārtrauktas darbības sistēma (SI). Motors nodrošina ilgstošu darbību zem nominālās vērtības, kas norādīta uz datu plāksnītes.

Īss darba laiks (S2). Motors var darboties tikai ierobežotu laiku zem nominālās vērtības, kas norādīta uz datu plāksnītes. Pastāv četru veidu ilguma standarti īslaicīgai darbībai: 10 min, 30 min, 60 min un 90 min.

Intermitējoša darba sistēma (S3). Motoru var izmantot tikai neregulāri un periodiski zem nominālās vērtības, kas norādīta uz datu plāksnītes, kas izteikta procentos no 10 minūtēm ciklā. Piemēram, FC=25%; Starp tiem S4 līdz S10 pieder vairākām neregulārām operētājsistēmām dažādos apstākļos.

9.2.3. Bieži sastopami elektromotoru defekti

Elektromotori ilgstošas ​​darbības laikā bieži saskaras ar dažādām kļūmēm.

Ja griezes momenta pārvade starp savienotāju un reduktoru ir liela, savienojuma caurumā uz atloka virsmas ir liels nodilums, kas palielina savienojuma piemērotības spraugu un izraisa nestabilu griezes momenta pārvadi; gultņa stāvokļa nodilums, ko izraisa motora vārpstas gultņa bojājumi; Nodilums starp vārpstas galvām un atslēgu izgriezumiem utt. Pēc šādu problēmu rašanās tradicionālās metodes galvenokārt koncentrējas uz remontmetināšanu vai apstrādi pēc apšuvuma ar otu, taču abām ir zināmi trūkumi.

Termisko spriegumu, ko rada remontmetināšana augstā temperatūrā, nevar pilnībā novērst, kas ir pakļauts liecei vai lūzumam; Tomēr pārklājumu ar otu ierobežo pārklājuma biezums, un tā ir pakļauta lobīšanai, un abās metodēs metāla labošanai tiek izmantots metāls, kas nevar mainīt attiecību “grūti pret cietu”. Dažādu spēku kopīgas darbības rezultātā tas joprojām izraisīs atkārtotu nodilumu.

Mūsdienu Rietumu valstis bieži izmanto polimēru kompozītmateriālus kā remonta metodes, lai risinātu šīs problēmas. Polimēru materiālu pielietošana remontam neietekmē metināšanas termisko spriegumu, un remonta biezums nav ierobežots. Tajā pašā laikā izstrādājumā esošajiem metāla materiāliem nav elastības, lai absorbētu iekārtas triecienu un vibrāciju, izvairītos no atkārtotas nodiluma iespējas un pagarinātu aprīkojuma komponentu kalpošanas laiku, ietaupot daudz dīkstāves uzņēmumiem un radot milzīgu ekonomisko vērtību.
(1) Bojājuma parādība: motors nevar iedarbināties pēc pievienošanas

Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Statora tinuma vadu kļūda – pārbaudiet vadu un izlabojiet kļūdu.

② Atvērta ķēde statora tinumā, īssavienojuma zemējums, atvērta ķēde uztīta rotora motora tinumā – identificējiet bojājuma vietu un novērsiet to.

③ Pārmērīga slodze vai iestrēdzis transmisijas mehānisms – pārbaudiet transmisijas mehānismu un slodzi.

④ Atvērta ķēde satīta rotora motora rotora ķēdē (slikts kontakts starp birsti un slīdgredzenu, atvērta ķēde reostatā, slikts kontakts vadā utt.) – identificējiet atvērtās ķēdes punktu un salabojiet to.

⑤ Strāvas padeves spriegums ir pārāk zems – pārbaudiet cēloni un novērsiet to.

⑥ Strāvas padeves fāzes zudums – pārbaudiet ķēdi un atjaunojiet trīsfāzu.

(2) Bojājuma parādība: motora temperatūra ir pārāk augsta vai smēķē

Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Pārslogots vai palaists pārāk bieži – samaziniet slodzi un samaziniet iedarbināšanas reižu skaitu.

② Fāzes zudums darbības laikā – pārbaudiet ķēdi un atjaunojiet trīsfāzu.

③ Statora tinumu elektroinstalācijas kļūda – pārbaudiet vadu un izlabojiet to.

④ Statora tinums ir iezemēts, un starp pagriezieniem vai fāzēm ir īssavienojums – nosakiet zemējuma vai īssavienojuma vietu un salabojiet to.

⑤ Bojāts rotora tinums – nomainiet rotoru.

⑥ Trūkstoša rotora tinuma darbības fāze – identificējiet bojājuma vietu un izlabojiet to.

⑦ Berze starp statoru un rotoru – Pārbaudiet, vai gultņiem un rotoru nav deformācijas, salabojiet vai nomainiet.

⑧ Slikta ventilācija – pārbaudiet, vai ventilācija ir netraucēta.

⑨ Pārāk augsts vai pārāk zems spriegums – Pārbaudiet cēloni un novērsiet to.

(3) Bojājuma parādība: pārmērīga motora vibrācija

Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Nesabalansēts rotors – izlīdzināšanas līdzsvars.

② Nesabalansēts skriemelis vai saliekts vārpstas pagarinājums – pārbaudiet un izlabojiet.

③ Motors nav izlīdzināts ar slodzes asi – pārbaudiet un noregulējiet iekārtas asi.

④ Nepareiza motora uzstādīšana – pārbaudiet montāžas un pamatu skrūves.

⑤ Pēkšņa pārslodze – samaziniet slodzi.

(4) Bojājuma parādība: neparasta skaņa darbības laikā
Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Berze starp statoru un rotoru – Pārbaudiet, vai gultņiem un rotoru nav deformācijas, salabojiet vai nomainiet.

② Bojāti vai slikti ieeļļoti gultņi – nomainiet un notīriet gultņus.

③ Motora fāzes zuduma darbība – pārbaudiet atvērtās ķēdes punktu un salabojiet to.

④ Asmens sadursme ar korpusu – pārbaudiet un novērsiet defektus.

(5) Bojājuma parādība: slodzes laikā motora ātrums ir pārāk zems

Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Strāvas padeves spriegums ir pārāk zems – pārbaudiet barošanas spriegumu.

② Pārmērīga slodze – pārbaudiet slodzi.

③ Bojāts rotora tinums – nomainiet rotoru.

④ Slikts vai atvienots tinuma rotora vadu grupas vienas fāzes kontakts – pārbaudiet birstes spiedienu, kontaktu starp birsti un slīdēšanas gredzenu un rotora tinumu.
(6) Bojājuma parādība: motora korpuss ir strāva

Iemesli un apstrādes metodes ir šādas.

① Slikts zemējums vai augsta zemējuma pretestība – Pievienojiet zemējuma vadu atbilstoši noteikumiem, lai novērstu sliktas zemējuma kļūdas.

② Tinumi ir mitri – tiek pakļauti žāvēšanas apstrādei.

③ Izolācijas bojājumi, sadursme ar vadu – Iemērciet krāsu, lai salabotu izolāciju, atkal pievienojiet vadus. 9.2.4. Motora darbības procedūras

① Pirms demontāžas izmantojiet saspiestu gaisu, lai nopūtu putekļus no motora virsmas un noslaukiet to.

② Izvēlieties darba vietu motora demontāžai un notīriet uz vietas esošo vidi.

③ Pārzina elektromotoru konstrukcijas raksturlielumus un apkopes tehniskās prasības.

④ Sagatavojiet nepieciešamos instrumentus (tostarp speciālos instrumentus) un aprīkojumu demontāžai.

⑤ Lai labāk izprastu motora darbības defektus, pirms demontāžas var veikt pārbaudes pārbaudi, ja apstākļi to atļauj. Šim nolūkam motors tiek pārbaudīts ar slodzi, un tiek detalizēti pārbaudīta katras motora daļas temperatūra, skaņa, vibrācija un citi apstākļi. Tiek pārbaudīts arī spriegums, strāva, ātrums utt. Pēc tam slodze tiek atvienota un tiek veikta atsevišķa tukšgaitas pārbaudes pārbaude, lai izmērītu tukšgaitas strāvu un tukšgaitas zudumus, un tiek veikti ieraksti. Oficiālais konts “Mašīnbūves literatūra”, inženieru degvielas uzpildes stacija!

⑥ Atvienojiet strāvas padevi, noņemiet motora ārējos vadus un veiciet uzskaiti.

⑦ Izvēlieties piemērotu sprieguma megohmetru, lai pārbaudītu motora izolācijas pretestību. Lai salīdzinātu izolācijas pretestības vērtības, kas izmērītas pēdējās apkopes laikā, lai noteiktu izolācijas izmaiņu tendenci un motora izolācijas stāvokli, izolācijas pretestības vērtības, kas izmērītas dažādās temperatūrās, jāpārvērš vienā temperatūrā, parasti pārvēršot uz 75 ℃.

⑧ Pārbaudiet absorbcijas koeficientu K. Ja absorbcijas koeficients K>1,33, tas norāda, ka motora izolāciju nav ietekmējis mitrums vai mitruma pakāpe nav smaga. Lai salīdzinātu ar iepriekšējiem datiem, ir arī jāpārvērš absorbcijas koeficients, kas izmērīts jebkurā temperatūrā, uz to pašu temperatūru.

9.2.5 Elektromotoru apkope un remonts

Kad motors darbojas vai nedarbojas pareizi, ir četras metodes, kā savlaicīgi novērst un novērst bojājumus, proti, skatīšanās, klausīšanās, smarža un tauste, lai nodrošinātu drošu motora darbību.

(1) Skaties

Ievērojiet, vai motora darbības laikā nav konstatētas novirzes, kas galvenokārt izpaužas šādās situācijās.

① Ja statora tinumā ir īssavienojums, no motora var būt redzami dūmi.

② Ja motors ir nopietni pārslogots vai izbeidzas fāze, ātrums samazināsies un atskanēs spēcīga "zumkojoša" skaņa.

③ Kad motors darbojas normāli, bet pēkšņi apstājas, pie vaļīgā savienojuma var parādīties dzirksteles; Parādība, ka drošinātājs tiek izpūsts vai kāda sastāvdaļa ir iestrēgusi.

④ Ja motors spēcīgi vibrē, tas var būt saistīts ar transmisijas ierīces iestrēgšanu, sliktu motora fiksāciju, vaļīgām pamatu skrūvēm utt.

⑤ Ja pie motora iekšējiem kontaktiem un savienojumiem ir krāsas izmaiņas, degšanas pēdas un dūmu traipi, tas norāda, ka var būt vietēja pārkaršana, slikts kontakts pie vadītāju savienojumiem vai apdeguši tinumi.

(2) Klausieties

Normālas darbības laikā motoram ir jāizstaro vienmērīga un viegla "zumkojoša" skaņa, bez trokšņa vai īpašām skaņām. Ja tiek izvadīts pārāk liels troksnis, tostarp elektromagnētiskais troksnis, gultņu troksnis, ventilācijas troksnis, mehāniskās berzes troksnis utt., tas var būt darbības traucējumu priekštecis vai parādība.

① Elektromagnētiskajam trokšņam, ja motors izstaro skaļu un smagu skaņu, var būt vairāki iemesli.

a. Gaisa sprauga starp statoru un rotoru ir nevienmērīga, un skaņa svārstās no augstas uz zemu ar tādu pašu intervālu starp augstām un zemām skaņām. To izraisa gultņu nodilums, kā rezultātā stators un rotors nav koncentriski.

b. Trīsfāzu strāva ir nesabalansēta. Tas ir saistīts ar nepareizu zemējumu, īssavienojumu vai sliktu trīsfāzu tinuma kontaktu. Ja skaņa ir ļoti blāva, tas norāda, ka motors ir nopietni pārslogots vai beidzas fāze.

c. Irdens dzelzs kodols. Motora vibrācijas darbības laikā izraisa dzelzs serdes stiprinājuma skrūvju atslābināšanu, izraisot dzelzs serdes silīcija tērauda loksnes atslābināšanu un trokšņa izplatīšanos.

② Motora darbības laikā tas bieži jāuzrauga attiecībā uz gultņu troksni. Uzraudzības metode ir piespiest vienu skrūvgrieža galu pret gultņa stiprinājuma zonu, bet otru galu pie auss, lai dzirdētu gultņa darbības skaņu. Ja gultnis darbojas normāli, tā skaņa būs nepārtraukta un neliela “čaukstoša” skaņa, bez augstuma svārstībām vai metāla berzes skaņas. Ja rodas šādas skaņas, tas tiek uzskatīts par patoloģisku.

a. Kad gultnis darbojas, ir dzirdama “čīkstoša” skaņa, kas ir metāla berzes skaņa, ko parasti izraisa eļļas trūkums gultnī. Gultnis ir jāizjauc un jāpievieno atbilstošs daudzums eļļošanas smērvielas.

b. Ja ir “čerkstoša” skaņa, tā ir skaņa, kas rodas, bumbiņai griežoties, ko parasti izraisa smēreļļas izžūšana vai eļļas trūkums. Var pievienot atbilstošu daudzumu smērvielas.

c. Ja ir “klikšķoša” vai “čīkstoša” skaņa, tā ir skaņa, ko rada neregulāra lodītes kustība gultnī, ko izraisa lodītes bojājums gultnī vai ilgstoša motora lietošana. , un eļļošanas smērvielas žāvēšana.

③ Ja transmisijas mehānisms un piedziņas mehānisms izstaro nepārtrauktas, nevis mainīgas skaņas, ar tām var rīkoties šādi.

a. Periodiskas "pokšķināšanas" skaņas izraisa nevienmērīgi jostas savienojumi.

b. Periodisku dūkoņu skaņu izraisa vaļīgs savienojums vai skriemelis starp vārpstām, kā arī nodilušas atslēgas vai atslēgas rievas.

c. Nevienmērīgo sadursmes skaņu rada vēja lāpstiņu sadursme ar ventilatora pārsegu.
(3) Smarža

Sajūtot motora smaku, var arī identificēt un novērst defektus. Ja tiek konstatēta īpaša krāsas smaka, tas norāda, ka motora iekšējā temperatūra ir pārāk augsta; Ja tiek konstatēta spēcīga piedeguma vai apdeguma smaka, tas var būt saistīts ar izolācijas slāņa pārrāvumu vai tinuma sadedzināšanu.

(4) Pieskarieties

Pieskaroties dažu motora daļu temperatūrai, var noteikt arī nepareizas darbības cēloni. Lai nodrošinātu drošību, plaukstas aizmugure ir jāizmanto, lai pieskaršanās laikā pieskartos apkārtējām motora korpusa daļām un gultņiem. Ja tiek konstatētas temperatūras novirzes, tam var būt vairāki iemesli.

① Slikta ventilācija. Piemēram, ventilatora atvienošana, bloķēti ventilācijas kanāli utt.

② Pārslodze. Izraisot pārmērīgu strāvu un statora tinuma pārkaršanu.

③ Īssavienojums starp statora tinumiem vai trīsfāzu strāvas nelīdzsvarotība.

④ Bieža iedarbināšana vai bremzēšana.

⑤ Ja temperatūra ap gultni ir pārāk augsta, to var izraisīt gultņa bojājumi vai eļļas trūkums.